MINISTERIU JUSTISA, LIU HOSI DIRESAUN NASIONAL DIREITOS UMANOS NO SIDADANIA TUIR FORMASAUN KONA-BA JESTAUN ADMINISTRASAUN

Yogjakarta, Indonesia - Ministeriu Justisa (MJ) liu hosi Diresaun Nasionál Direitus Umanus no Sidadania (DNDHC) partisipa iha programa formasaun kona-ba sistema servisu administrasaunno jestaun iha aula Yogja Executive School “YES”, Yogjakarta, hahú husi data 22 to’o 26 fulan Agustu tinan 2016. Programa ida-ne’e hala’o bazeia ba planu kapasitasaun rekusu umanu DNDHC/MJ nian ne’ebé trasa tiha ona hodi hasae koñesimentuno kapasidade funsionáriu DNDHC/MJne’ebehetan aprovasaun finansia ho Fundu Desenvolvimentu Capital Humanu (FDCH).

Antes tama ba formasaun Sr.Wahyu Setiaji SE, núdar Diretór Yogya Executive School (YES) halo abertura ba formasaun ida ne’e hato’o bem vindu no agradese baNai Maromak tanba nian grasa bele hasoru malu hikas fali iha formasaun ba daruak husi Ministeriu Justisa Timor-Leste iha Jogya Executive School no husu ba Xefe Delegasaun ho komutiva husi DNDHC/MJ Timor-Leste. atu partisipa no ativa iha formasaun ida ne’e ho nune’e bele haklean koñesimentu kona-ba sistema jestaun administrasaun, no komunikasaun iha servisu fatin loron-loron..

Sr. Flaviano Moniz Leão, Diretór DNDHC/MJ nu’udar Xefe Delegasaun iha abertura ne’e hato’o nia respeitu ba Diretór Yogya Executive School no nia subordinadu sira hotuno mos hateten katak antes mai partisipa iha formasaun ida ne’e iha ona koperasaun no kolaborasaun ne’ebe la’o ho diak tebes entre DNDHC/MJ ho Yogya Executive School, ohin ita bele realiza formasaun, hein katak bele haklean liután hodi hasae kapasidade no koñementu partisipante sira nian liuhosi formasaun ida-ne’e.

Sra. Wulandari, nudar formadoraba formasaun ida ne’e iha nia palestra hatene katak iha era globalizasaun ne’e sistema servisu administrasaun moderna lao tuir dezenvolvimentu teknolojia informatíka ne’ebé la’o lalais liu, nunue’e mós jestaun servisu mós la’os halo atendementu de’it, maibe tenke iha insiativa atu hala’o servisu tuir tempu ne’ebé determina tiha ona ho efisiente no efikaz. Empregadu sira tenke iha koñesimentu ne’ebé natoon kona-ba sistema servisu administrasaun nian hodi hala’o servisu loron-loron ho profisionál no kualidade atu nune’e bele atinji resultadu esperadu ne’ebé emprigadór/superior sira trasa tiha ona, nia salienta mos katak komunikasaun iha servisu fatin ne’e importante tebes ba empregadu ida ho empregadu ida seluk ka impregadu ida ho ninia empregadór/superior oinsa atu simu orientasaun no hala’o orientasaun tuir hanoin ka ideias ne’ebé determina tiha ona. Komunikasaun iha oin rua; komunikasaun verbál ne’e komunikasaun ema uza atu transfere nia hanoin ka idieas liuhosi koalia no hakerek utiliza liafuan no komunikasaun la verbál ne’e konjutu jestuál, movimentu isinlolon, intonsaun no atitude ema uza hodi fasilita komunikasaun ho ema seluk la utiliza liafuan. Komunikasaun rua ne’e nia importánsia hanesan hodi fasilita ema ida ho ema ida seluk bele komprende ba malu.

Sra. Wulandari iha formasaun ba loron dalimak ne’e halo ijame ba materia sira ne’ebe nia hanorin liu husi Computer Based Test (CBT atu bele hatene kapacidade no konesimentu formadu sira nian durante tuir formasaun kona ba jestaun administrasaun modernu.
Sr.Wahyu Setiaji SE, Diretór Yogya Executive School (YES)iha enseramentu ba formasaun ida ne’e hateten katak Computer Based Test (CBT), foin primeira vez aplika teste ba formasaun ida-ne’e no espara katak ba futuru sei uza nafatin sistema teste ida-ne’e. Nia salienta Foramasaun ne’ebé hala’o ona durante loron lima iha nia benefisiu positivu tebes. Karik atendementu husi ami nia partte durante formasaun ne’e ladun diak, husu dikulpa. boa viajen ba ita bo’ot atu fila fali ba Timor-Leste ho seguru.
Sr. Flavinao Moniz Leão, Diretór DNDHC/MJ nudar xefe ekipa iha enseramentu ba formasaun agradese ba Diretór Jogya Executive School, Sr. Wahyu Setiaji SE, ho nia staf sira hotu ne’ebe fo ona fatin no tempu ba iha formasaun ida ne’e no suzere ba YES (Yogya Executive School) atu hadiak atendementu diak liu tan iha parte akomodasaun no alojamentu, Espera katak ita nia koperasaun kona-ba kapasitasaun rekursu umanu ne’e sei kontinua nafatin iha futuru. Hafoin ensermentu ne’e partisipante sira simu sertifikadu kona-ba resultadu formasaun no foto hamutuk.

José M. De P. Mota
Tékniku Profisionál DNDHC/MJ